Žanrs – Comedy / Crime / Drama / Thriller
Režisors - Joel Coen / Ethan Coen
Izdošanas laiks – 1991.
Ilgums - 116 min.
IMDB reitings - 7.7/10
Galvenajās lomās - John Turturro, John Goodman, Judy Davis, Michael Lerner, Tony Shalhoub, John Mahoney
Mans vērtējums: 9/10
Jauns, talantīgs amerikāņu dramaturgs Bērtons Finks (Barton Fink) dodas uz Holivudu, lai nodotos darbam pie pasūtītās filmas scenārija, taču nokļūstot savādajā viesnīcā, sastopas ar pilnīgu iedvesmas un radošuma izsīkumu. Nespēdams koncentrēties darbam, Bērtons iepazīstas ar savādo, taču draudzīgo un izpalīdzīgo kaimiņu - apdrošināšanas aģentu Čārliju (Charlie Meadows) un nokļūst pavisam savādu un pēkšņu notikumu un apstākļu krustugunīs.
Sākšu jau ar to, ka pirmkārt šo filmu izvēlējos skatīties tāpēc, ka Brāļu Koenu daiļrade jau sen man tīri labi ir gājusi pie sirds (The Big Lebowski (1998); No Country for Old Man (2007); Burn After Reading (2008); A Serious Man (2009) u.c.) un nodomāju kāpēc, lai šis tad arī būtu izņēmums. Un, re, kļūdījies nebiju un filmai tagad drošu sirdi varu ielikt apaļas deviņas balles un ierindot to manā must see sirreālo un mindfuck filmu sarakstā starp tādiem šederviem kā Brazil (1985); Delicatessen (1991); Ereaserhead (1976) u.c.
Filmas sižets ir diezgan sarežģīts un ar simboliem krietni pārsātināts, taču spraigums un noskaņa nezūd ne mirkli. Izcilā aktierspēle un asprātīgie sižeta pavērsieni, kā arī krietna deva parodijas un melnā humora veido baudāmu estētisko kokteili, kas graujoši iedarbojas uz skatītāja uztveri un estētiskajām garšas kārpiņām. Atļaušos teikt, ka brāļiem Koeniem ir izdevies radīt šedervu, kas ievietojams vienā plauktiņā ar tādām kulta filmām kā Naked Lunch (1991) vai pat Citizen Kane (1941) un, ja reiz ieminējos par izcilo aktierspēli, tad vēlētos uzteikt Tony Shalhoub veikumu, jo tas ko viņš parādīja uz ekrāna bija kaut kas neaprakstāms; tā bija zemene putukrējuma krāvuma virsotnē. Tas pats sakāms arī par Michael Lerner un protams John Turturro veikumiem. Šo filmu ir vērts noskatīties kaut vai tikai dēļ šo izcilo aktieru parādītās meistarklases un nav brīnums, ka tā Kannu kinofestivālā pacēlusi trīs apbalvojumus un piedevām tikusi nominēta trīs Oskariem. Kopumā saņēmusi 13 apbalvojumus un vēl divas nominācijas šī filma lieliski parāda kādam ir jābūt īstenam šedervam.
Protams, lai kaut nedaudz saprastu šīs filmas vēstījumu ir pilnībā jāatveras tai, aizdzenot prom visu skepsi un visas šaubas par tās „īpašo” vēstījumu un tēlu. Saku „kaut nedaudz”, jo domāju pilnībā izprast to ir diezgan neiespējami un kā jau lielākajā daļā šādu darbu, katra skatītāja subjektīvā interpretācija ieņem salīdzinoši lielu lomu filmas jēgas izpratnē. Pēc filmas noskatīšanās atliek tikai prātot, kas varēja slēpties kastē, ko Bērtonam atstāja Čārlijs, vai kāda vispār bija filmas nobeiguma jēga utt. Skaidri redzams, ka Koeni pacentušies, lai parodētu Holivudas kino industriju un tās darboņus – tas viņiem arī ir lieliski izdevies un smaidu no skatītāja lūpām būs grūti nodzēst, protams, ja saprot par ko īsti iet runa. Galvenās asociācijas un emocijas laikam lielos vilcienos būšu izklāstījis. Jums atliek tikai šo meisterdarbu noskatīties pašiem. Ir vērts ziedot šo pusotru stundu, nebūsiet vīlušies. Jā, un iesaku noskatīties arī visas pārējās manis šeit pieminētās filmas. Ieteiktu sākt ar Brazil vai Delikatessen.
Režisors - Joel Coen / Ethan Coen
Izdošanas laiks – 1991.
Ilgums - 116 min.
IMDB reitings - 7.7/10
Galvenajās lomās - John Turturro, John Goodman, Judy Davis, Michael Lerner, Tony Shalhoub, John Mahoney
Mans vērtējums: 9/10
Jauns, talantīgs amerikāņu dramaturgs Bērtons Finks (Barton Fink) dodas uz Holivudu, lai nodotos darbam pie pasūtītās filmas scenārija, taču nokļūstot savādajā viesnīcā, sastopas ar pilnīgu iedvesmas un radošuma izsīkumu. Nespēdams koncentrēties darbam, Bērtons iepazīstas ar savādo, taču draudzīgo un izpalīdzīgo kaimiņu - apdrošināšanas aģentu Čārliju (Charlie Meadows) un nokļūst pavisam savādu un pēkšņu notikumu un apstākļu krustugunīs.
Sākšu jau ar to, ka pirmkārt šo filmu izvēlējos skatīties tāpēc, ka Brāļu Koenu daiļrade jau sen man tīri labi ir gājusi pie sirds (The Big Lebowski (1998); No Country for Old Man (2007); Burn After Reading (2008); A Serious Man (2009) u.c.) un nodomāju kāpēc, lai šis tad arī būtu izņēmums. Un, re, kļūdījies nebiju un filmai tagad drošu sirdi varu ielikt apaļas deviņas balles un ierindot to manā must see sirreālo un mindfuck filmu sarakstā starp tādiem šederviem kā Brazil (1985); Delicatessen (1991); Ereaserhead (1976) u.c.
Filmas sižets ir diezgan sarežģīts un ar simboliem krietni pārsātināts, taču spraigums un noskaņa nezūd ne mirkli. Izcilā aktierspēle un asprātīgie sižeta pavērsieni, kā arī krietna deva parodijas un melnā humora veido baudāmu estētisko kokteili, kas graujoši iedarbojas uz skatītāja uztveri un estētiskajām garšas kārpiņām. Atļaušos teikt, ka brāļiem Koeniem ir izdevies radīt šedervu, kas ievietojams vienā plauktiņā ar tādām kulta filmām kā Naked Lunch (1991) vai pat Citizen Kane (1941) un, ja reiz ieminējos par izcilo aktierspēli, tad vēlētos uzteikt Tony Shalhoub veikumu, jo tas ko viņš parādīja uz ekrāna bija kaut kas neaprakstāms; tā bija zemene putukrējuma krāvuma virsotnē. Tas pats sakāms arī par Michael Lerner un protams John Turturro veikumiem. Šo filmu ir vērts noskatīties kaut vai tikai dēļ šo izcilo aktieru parādītās meistarklases un nav brīnums, ka tā Kannu kinofestivālā pacēlusi trīs apbalvojumus un piedevām tikusi nominēta trīs Oskariem. Kopumā saņēmusi 13 apbalvojumus un vēl divas nominācijas šī filma lieliski parāda kādam ir jābūt īstenam šedervam.
Protams, lai kaut nedaudz saprastu šīs filmas vēstījumu ir pilnībā jāatveras tai, aizdzenot prom visu skepsi un visas šaubas par tās „īpašo” vēstījumu un tēlu. Saku „kaut nedaudz”, jo domāju pilnībā izprast to ir diezgan neiespējami un kā jau lielākajā daļā šādu darbu, katra skatītāja subjektīvā interpretācija ieņem salīdzinoši lielu lomu filmas jēgas izpratnē. Pēc filmas noskatīšanās atliek tikai prātot, kas varēja slēpties kastē, ko Bērtonam atstāja Čārlijs, vai kāda vispār bija filmas nobeiguma jēga utt. Skaidri redzams, ka Koeni pacentušies, lai parodētu Holivudas kino industriju un tās darboņus – tas viņiem arī ir lieliski izdevies un smaidu no skatītāja lūpām būs grūti nodzēst, protams, ja saprot par ko īsti iet runa. Galvenās asociācijas un emocijas laikam lielos vilcienos būšu izklāstījis. Jums atliek tikai šo meisterdarbu noskatīties pašiem. Ir vērts ziedot šo pusotru stundu, nebūsiet vīlušies. Jā, un iesaku noskatīties arī visas pārējās manis šeit pieminētās filmas. Ieteiktu sākt ar Brazil vai Delikatessen.