Žanrs – Crime | Drama
Režisors – Mabrouk El Mechri
Izdošanas laiks – 2008
Ilgums – 97 min
IMDB reitings – 7.4/10
Mans vērtējums – 9/10
Galvenajās lomās - Jean-Claude Van Damme, François Damiens, Zinedine Soualem, Karim Belkhadra, Jean-François Wolff, Anne Paulicevich, Liliane Becker u.c.
Nokļuvis finansiālajās grūtībās un pārdzīvojot tiesāšanās procesu par meitas aizbildniecību, kādreiz spožā „bojeviku” zvaigzne Žans Klods van Damme miera meklējumos dodas uz savu dzimto pilsētu Briseli, Beļģijā, kur iekļūst ne tikai savu uzticīgo fanu neviltotās apbrīnas centrā, bet arīdzan tiek likteņa iesviests neapskaužamā situācijā kādā Briseles pasta ofisā.
Kurš gan nav redzējis kaut vienu no – nebaidīšos šī vārda – izcilā action aktiera Žana Kloda van Dammes filmām, kas līdzīgi, kā citi rietumu mazbudžeta un lielbudžeta grāvēji deviņdesmitajos gados pārpludināja Eiropu, tajā skaitā arī bijušās Padomju Savienības valstis, kas izrāvušās no sava cietokšņa kāri tvēra katru rietumu bojeviku. Ar savilktām dūrēm un sapņainu skatienu mēs sekojām katram van Dammes, reizēm Sigala vai Norisa, grieztajam sitienam, vai iznīcinošajam skatienam un nākamajā dienā vēl filmas iespaidā mēs visi bijām van Dammes, kas ar pagaļu granātām un durvju kliņķu revolveriem glābj skaistās pagalma Džesikas, Sāras vai Natašas. Un, kas to būtu domājis, ka Žans jau kļuvis 49 gadus vecs, kaut gan, filmu kvalitāti un kvantitāti tas nav īpaši mainījis, ja nu vienīgi tās ir mainījušās žanriski un noskaņas ziņā, kaut vai, runājot par „Until Death” (2007), kas daudz dramatiskāk un drūmāk apspēlēja Žanam jau pierastās tēmas. Nākas arī nepiekrist IMDB nožēlojamajiem vērtējumiem, kas pārsvarā rotā Žana filmas, bet tas, lai paliek uz katra paša sirdsapziņas un ja, ne tehniski un sižetiski, tad noteikti vismaz nostalģiski šīs filmas būs tuvas katram, kas audzis deviņdesmitajos gados.
Pievēršoties mazpazīstamā producenta Mabrouk El Mechri darbam „JCVD” man ir sakāmi tikai daži vārdi – oriģināli un gaumīgi. Aizrāva vieglais un īpatnējais Franču humors, kas netieši caurstrāvoja filmu, kā arī lieliskais Žana monologs – grēksūdze filmas vidū nospēlēja savu lomu un ļāva skatīt Žanu citā gaismā. Gribētos šo darbu nedaudz pielīdzināt jau manis pieminētajam „Until Death” (2007) arī tajā varonis, ko spēlēja Žans diezgan drūmā un filosofiskā veidā propagandē sevi kā personību, lai neteiktu vairāk, kā arī beigas abām filmām ir salīdzinoši neveiklas un varbūt nedaudz nepārdomātas, bet tas būtu pats mazākais, kas varētu sabojāt šos lieliskos stāstus.
Patīkama likās arī filmas īpašā kompozīcija, kas parādīja notikumu gaitu pasta ofisā no diviem skatupunktiem resp. no Žana redzesloka iekš pasta ofisa un no policijas un pārējo redzeslokiem ārpus pasta ofisa. Dažiem varbūt liksies traucējošs filmas krāsu tonis – zaļganīgas sēpija nokrāsas – kaut gan, man tas nepavisam nelikās traucējošs apstāklis.
Jā, un kārtējo reizi ir jābrīnās par Žana jauneklīgo izskatu un lielisko fizisko sagatavotību, kaut gan šajā filmā viņš bija noguris un nedaudz apdauzīts. Par viņa fizisko labklājību liecina arī fakts, ka Žans 2010. gada martā ieplānojis debitēt Mui-thai un viņa pretinieks šajā cīņasveidā būs 1996. gada Atlantas Olimpisko spēļu čempions boksā pusvieglajā svarā, taivānietis Somluks Kamsings. Veiksmi Žanam un kārtējo reizi – paldies van Dammes kungam par bērnības izkrāšļošanu un šodienas nostalģiskajām atmiņām.
Režisors – Mabrouk El Mechri
Izdošanas laiks – 2008
Ilgums – 97 min
IMDB reitings – 7.4/10
Mans vērtējums – 9/10
Galvenajās lomās - Jean-Claude Van Damme, François Damiens, Zinedine Soualem, Karim Belkhadra, Jean-François Wolff, Anne Paulicevich, Liliane Becker u.c.
Nokļuvis finansiālajās grūtībās un pārdzīvojot tiesāšanās procesu par meitas aizbildniecību, kādreiz spožā „bojeviku” zvaigzne Žans Klods van Damme miera meklējumos dodas uz savu dzimto pilsētu Briseli, Beļģijā, kur iekļūst ne tikai savu uzticīgo fanu neviltotās apbrīnas centrā, bet arīdzan tiek likteņa iesviests neapskaužamā situācijā kādā Briseles pasta ofisā.
Kurš gan nav redzējis kaut vienu no – nebaidīšos šī vārda – izcilā action aktiera Žana Kloda van Dammes filmām, kas līdzīgi, kā citi rietumu mazbudžeta un lielbudžeta grāvēji deviņdesmitajos gados pārpludināja Eiropu, tajā skaitā arī bijušās Padomju Savienības valstis, kas izrāvušās no sava cietokšņa kāri tvēra katru rietumu bojeviku. Ar savilktām dūrēm un sapņainu skatienu mēs sekojām katram van Dammes, reizēm Sigala vai Norisa, grieztajam sitienam, vai iznīcinošajam skatienam un nākamajā dienā vēl filmas iespaidā mēs visi bijām van Dammes, kas ar pagaļu granātām un durvju kliņķu revolveriem glābj skaistās pagalma Džesikas, Sāras vai Natašas. Un, kas to būtu domājis, ka Žans jau kļuvis 49 gadus vecs, kaut gan, filmu kvalitāti un kvantitāti tas nav īpaši mainījis, ja nu vienīgi tās ir mainījušās žanriski un noskaņas ziņā, kaut vai, runājot par „Until Death” (2007), kas daudz dramatiskāk un drūmāk apspēlēja Žanam jau pierastās tēmas. Nākas arī nepiekrist IMDB nožēlojamajiem vērtējumiem, kas pārsvarā rotā Žana filmas, bet tas, lai paliek uz katra paša sirdsapziņas un ja, ne tehniski un sižetiski, tad noteikti vismaz nostalģiski šīs filmas būs tuvas katram, kas audzis deviņdesmitajos gados.
Pievēršoties mazpazīstamā producenta Mabrouk El Mechri darbam „JCVD” man ir sakāmi tikai daži vārdi – oriģināli un gaumīgi. Aizrāva vieglais un īpatnējais Franču humors, kas netieši caurstrāvoja filmu, kā arī lieliskais Žana monologs – grēksūdze filmas vidū nospēlēja savu lomu un ļāva skatīt Žanu citā gaismā. Gribētos šo darbu nedaudz pielīdzināt jau manis pieminētajam „Until Death” (2007) arī tajā varonis, ko spēlēja Žans diezgan drūmā un filosofiskā veidā propagandē sevi kā personību, lai neteiktu vairāk, kā arī beigas abām filmām ir salīdzinoši neveiklas un varbūt nedaudz nepārdomātas, bet tas būtu pats mazākais, kas varētu sabojāt šos lieliskos stāstus.
Patīkama likās arī filmas īpašā kompozīcija, kas parādīja notikumu gaitu pasta ofisā no diviem skatupunktiem resp. no Žana redzesloka iekš pasta ofisa un no policijas un pārējo redzeslokiem ārpus pasta ofisa. Dažiem varbūt liksies traucējošs filmas krāsu tonis – zaļganīgas sēpija nokrāsas – kaut gan, man tas nepavisam nelikās traucējošs apstāklis.
Jā, un kārtējo reizi ir jābrīnās par Žana jauneklīgo izskatu un lielisko fizisko sagatavotību, kaut gan šajā filmā viņš bija noguris un nedaudz apdauzīts. Par viņa fizisko labklājību liecina arī fakts, ka Žans 2010. gada martā ieplānojis debitēt Mui-thai un viņa pretinieks šajā cīņasveidā būs 1996. gada Atlantas Olimpisko spēļu čempions boksā pusvieglajā svarā, taivānietis Somluks Kamsings. Veiksmi Žanam un kārtējo reizi – paldies van Dammes kungam par bērnības izkrāšļošanu un šodienas nostalģiskajām atmiņām.