Vai esat kādreiz bijuši tajos tipiskajos jumta dzīvoklīšos vecās, pussagruvušās ēkās pilsētas centrā, kuras, saimnieka neaprūpētas tikai bojā brīnišķo pilsētas ainavu un kalpo par iemeslu nelāgām baumām un par midzeni pagrimušiem godīgās dzīves dezertieriem? Vai ir nācies viesoties kādā no tām šaurajām un piesmakušajām istabelēm, kuras, drūmas un pelēcīgas, iesūc sevī katru, kas uzdrošinās spert tajā kāju. Iesūc un dara sev līdzīgu. Katra sija, kas karājas pie griestiem ir kā otras debesis, debesis zem debesīm jeb elles jumts. Pirmajā naktī jūs nedroši iekārtojat sev guļasvietu, vienalga lai tā būtu mīksta gulta vai salmu matracis, jūs nespējat iemigt un atraut skatienu no ķirmju sagrauztajām debesīm, kas veras jūsos vēl briesmīgāk nekā jūs tajās. Klusas nopūtas kā rīta vēsmas ceļo pa tumšo istabu nevarēdamas iežēlināt dievus, lai ņem tās pie sevis. Tumšajos pakšos jūs redzat milzīgus caurumus, no kuriem, kā gigantiski recekļi veļas ārā dobjas un drūmas skaņas. Jūs nemitīgi prātojat par slepkavībām vai citām ļaundarībām, kas, iespējams pastrādātas šajā miteklī, līdz beidzot iekrītat murgainā miegā kā bezdibenī, bet atskārstat, ka mošķi no melnajiem jumta pakšiem ir atnākuši pie jums arī sapņos un turpina jūs tirdīt līdz jūs sakravājat savas noplukušās pekeles un aizvācaties vai iegrūžat galvu cilpā un atdodaties nāvei.
Visos laikos ir pastāvējušas tādas vietas, bet nav zināms, kāpēc tās ir tik biezi piesātinātas ar negatīvo enerģiju, varbūt tajā noticis kāda šausminoša slepkavība, varbūt kāda čigāniete uzlikusi tai lāstu, bet varbūt, kāds nelaimīgais, kam bēdas nominušas papēžus, kādreiz pieraudājis un piekliedzis visus istabas kaktus, atstājot tajos mūžīgu indeves devu, mūžīgu savu sāpju spoguli. Iespējams nelaimīgā bēdas un naids grabina katlus pieliekamajā un aukstām acīm lūr no tumšajiem pakšiem kā pūce no koka dobuļa un neļauj cilvēkam iemantot mieru. Pēc vecu sievu nostāstiem var daudz ko uzzināt par šādām istabām, piemēram, tajā un tajā istabā pakāries kāds students, kas zaudējis savu mīļoto vai tur un tur kāds vīrs pārdzīvojis smagu depresiju, pat nedēļām nav līdis ārā no savas istabas, kad uzzinājis, ka viņa dēls kritis karā. Nav brīnums, ka murgi un spoki apsēduši šādu istabu, kur pārdzīvotas tādas emocijas. Reiz, avīzes tenku lappusē bija ievietots raksts par to, ka kāds vīrs savā lauku sētā tik stipri sadusmojies par to ka vilki nokoduši duci vistas, ka no acīm sākuši lekt zibeņi un vepris, kas pagadījies turpat blakus bijis uzvietas beigts. Cik nu tam var ticēt, bet nav apstrīdams tas, ka cilvēka domām un emocijām ir milzīgs spēks, kas nav sadalāms vai izkliedējams. Tas ir mūžīgs.
Šodien ir mana pirmā nakts šajā ērmotajā vietā, šķiet, esmu nokļuvis citā laikā un telpā. Jutekļi kļuvuši smagi un domas gaistošas. Dodos gulēt.
Visos laikos ir pastāvējušas tādas vietas, bet nav zināms, kāpēc tās ir tik biezi piesātinātas ar negatīvo enerģiju, varbūt tajā noticis kāda šausminoša slepkavība, varbūt kāda čigāniete uzlikusi tai lāstu, bet varbūt, kāds nelaimīgais, kam bēdas nominušas papēžus, kādreiz pieraudājis un piekliedzis visus istabas kaktus, atstājot tajos mūžīgu indeves devu, mūžīgu savu sāpju spoguli. Iespējams nelaimīgā bēdas un naids grabina katlus pieliekamajā un aukstām acīm lūr no tumšajiem pakšiem kā pūce no koka dobuļa un neļauj cilvēkam iemantot mieru. Pēc vecu sievu nostāstiem var daudz ko uzzināt par šādām istabām, piemēram, tajā un tajā istabā pakāries kāds students, kas zaudējis savu mīļoto vai tur un tur kāds vīrs pārdzīvojis smagu depresiju, pat nedēļām nav līdis ārā no savas istabas, kad uzzinājis, ka viņa dēls kritis karā. Nav brīnums, ka murgi un spoki apsēduši šādu istabu, kur pārdzīvotas tādas emocijas. Reiz, avīzes tenku lappusē bija ievietots raksts par to, ka kāds vīrs savā lauku sētā tik stipri sadusmojies par to ka vilki nokoduši duci vistas, ka no acīm sākuši lekt zibeņi un vepris, kas pagadījies turpat blakus bijis uzvietas beigts. Cik nu tam var ticēt, bet nav apstrīdams tas, ka cilvēka domām un emocijām ir milzīgs spēks, kas nav sadalāms vai izkliedējams. Tas ir mūžīgs.
Šodien ir mana pirmā nakts šajā ērmotajā vietā, šķiet, esmu nokļuvis citā laikā un telpā. Jutekļi kļuvuši smagi un domas gaistošas. Dodos gulēt.