Mans mulsums zūd, kad, sekojot līdzi grāmatas varoņu analītiskajiem domu gājieniem un ar dažādu shēmu un tabulu bagātinātajiem paskaidrojumiem, attopos ar CSI detektīva ķērienu risinām grāmatā piedāvātās sižeta mīklas un noziegumus, līdz sasniegts šķietami neatrisināma uzdevuma rezultāts. (Būtu šo redzējusi mana pamatskolas matemātikas skolotāja...) Apbrīnojamas ir grāmatas autora slīpētās zināšanas matemātikā un aplausus pelna tā erudīcija, ko iemanto daiļdarba galvenais varons „Matīss”, kurš, kā atzīts analītiķis un doktora grādu matemātikā ieguvis, cilvēks, nemitīgi pierāda sevi gan spēlējot „Zoli”, gan risinot atjautības uzdevumus vai šķetinot mīklas, lai ieriebtu noziedziniekiem.
Nav jau par ko brīnīties, ka autoram ir izdevies radīt šādu, cieto riekstu romāna formā, jo Johans Korins dzīvē ir fizikas doktors un jau pazīstams ar romānu „Dižais gars” (2000). Autors arī ir pamanījies uzcelt ap sevi zināmu noslēpumainības valni, neļaujot kritiķiem un lasītājiem uzzināt, kas tad īsti slēpjas aiz pseidonīma „Johans Korins”.
Grāmatas sižets ir ļoti spraigs un pavisam noteikti ir pelnīti dēvējams par “intelektuālo detektīvu”. Grāmata pamatīgi aizrauj un garlaicīgi nebūs. Turklāt – lasot iesaku paķērienam turēt papīra lapu un rakstāmo...