Garlaicības mākts pārlasīju savus vecos Word dokumentus, kuros sen atpakaļ, biju centies iedvest kādas dzīvības pazīmes un „dižus rakstniekus” salasījies biju vēlējies uzburt kādu stāsteli, prozas gabalu un pat šo to pamatīgāku, bet diemžēl, ķeroties pie lielākiem darbiem biju nonācis strupceļā un galējā izmisumā, jo neredzēju sevī gaidīto potenciālu un talantu. Tomēr, sen jau vecu vecā atziņa ir piemeklēja arī mani, izklaidīgi vēstot, ka tikai ar sviedriem vaigā, necilvēcīgām mokām un bezgalīgu pacietību iespējams kļūt par to, ko redzi savās vīzijās un sapņos. Prātā nevilšus nāk teiciens, nācis no kāda rakstnieka mutes (diemžēl neatceros no kura) „Lai gūtu dzīvē panākumus nepieciešams 90% dibena, un tikai 10% talanta!” Vienmēr prātā nāk šis teiciens, kad drosme ir sašļukusi papēžos un liek mest visu pie malas.
Cik daudz ir nācies sastapt cilvēkus, kas tukši kulstot mutes, liek celties zelta pilīm līdzcilvēku acīs, bet neapzinoties to, ka tas vis nav zelts, bet gan smiltis un pietiek tikai ar vienu ūdens šalti, lai liekulīgi celtā pils tiktu aizskalota nebūtībā, atstājot vietu nākamajai.
Ar šo ierakstu gribēju atklāt savu iespējamo un loloto panākumu atslēgu un iespējams, pamudināt un iedrošināt, kādu no jums, lai neļaujas slinkuma saldajai garšai un izvēlas to aizaugušo un akmeņaināko taciņu, grantēta lielceļa vietā.
Cik daudz ir nācies sastapt cilvēkus, kas tukši kulstot mutes, liek celties zelta pilīm līdzcilvēku acīs, bet neapzinoties to, ka tas vis nav zelts, bet gan smiltis un pietiek tikai ar vienu ūdens šalti, lai liekulīgi celtā pils tiktu aizskalota nebūtībā, atstājot vietu nākamajai.
Ar šo ierakstu gribēju atklāt savu iespējamo un loloto panākumu atslēgu un iespējams, pamudināt un iedrošināt, kādu no jums, lai neļaujas slinkuma saldajai garšai un izvēlas to aizaugušo un akmeņaināko taciņu, grantēta lielceļa vietā.