Cilvēks vispirms kārtīgi pārdomā lietas, kas izdarītas, uzsāktas vai tieši otrādi, iecerētas bet pamestas novārtā iepriekšējos gados. Pāris minūtēs domās, kā filmu atskaņo aizvadīto laika posmu un mēģina saprast, par kādām lietām un darbiem viņš ir apmierināts vai sarūgtināts. Izanalizē, cik liela loma panākumiem un zaudējumiem ir bijusi veiksmei un cik liela loma paša ieguldītajam darbam. Reizēm cilvēks nonāk pie slēdziena, ka viss sasniedzams tikai ar smagu darbu, reizēm, ka veiksme un Dieva palīdzīgā roka ir galvenais cēlonis panākumiem. Balstoties uz aizvadītā gada pieredzes cilvēks nolemj nekad vairs nekļūdīties un šoreiz izdarīt visu pēc iespējas pareizi un gludi. Ja, tas reiz apdedzinājies, tad nolemj nekad vairs netuvoties ugunij vai gluži pretēji, atņirgtu viepli mesties cīņā ar svelošajām liesmu mēlēm. Taču, ja dzīve to pārāk žēlojusi un Morfejs katru dienu dancojis pa mājas pakšiem, tad cilvēks zina, ka beidzot jāceļas kājās un jāsāk rīkoties. Bet, tad, pēkšņi nabaga cilvēciņš nobīstas, un nobīstas tā, ka mati ceļas stāvus. Sak, johaidī, aizsapņojos līdz pašai Arghartai. Vai tik es sevi nenostādu tādā kā Herkulesa lomā? Diez vai manos spēkos ir tik mežonīgi cīnīties vai no visa spēka neļauties čūskulēnu hipnozei! Nomierinājies, cilvēks piesēž un pārdomā visu pa otram lāgam. Kā nu bijis, kā ne, viņš saprot, ka vajag plānu. Un varenu plānu. Sistēmu, kurā izvietot visus savus mērķus un vēlamos ieguvumus, lai varētu visa gada laikā ar tiem prātīgi un zinoši manipulēt. Visa pasaule, taču ir milzīga sistēma, gluži kā skudrupūznis, tikai vēl nedaudz sarežģītāka. Cilvēks sviež glāzi pie malas un dūri sizdams sev pie krūtīm zvēr, ka nekad vairs neņems mutē ne lāsi zaļā pūķa dziras. Iztriec ar parazītiskām īpašībām apsēsto tanti no mājas un dievojas, ka sākot ar jauno gadu nebūs vairs tāds mīkstsirdis. Tver pēc kaļķu spaiņa un sola beidzot izremontēt virtuvi utt. Taču, tad tas atkal nobīstas un atkal tam ir jāpiesēž. Izdomājies tā un šitā, cilvēks jau lēnīgākām kustībām satver rakstāmo un ņemas uz papīra uzlikt savu plānu jeb sistēmu, ko beigu beigās lepnām un cienīgām kustībām ar magnētiņiem piemontē pie ledusskapja durvīm, lai katru nākamā gada dienu sekotu līdzi plāna veiksmīgai īstenošanai.
Visiem zināms cik normālā dzīvē nepieciešama un vitāli svarīga ir sistēma, kurā cilvēks var augt, mācīties, dzīvoties un pat uzejot uz maldu ceļiem, viegli atrast norādes, lai tiktu atpakaļ, tāpēc arī es nonācu pie secinājumiem, ka jāmet pie malas septembrī pašmotivācijai izstrādātais plāns (lielos vilcienos es to attaisnoju) un jāķeras pie jauna. Visus plāna punktus jums gan neatstāstīšu, taču centīšos atspoguļot svarīgāko. Tātad, kā pirmo pirmo mērķi turpmākajai dzīvei, es sev esmu izvirzījis atteikšanos no grādīgajiem dzērieniem. Runāt par to, kādi šim radikālajam solim ir iemesli nav vajadzības, taču zināms, ka tas tikai būs kā viens no sarežģītā sevis pašpilnveides procesa faktoriem un pamatiem. Jāatgādina, ka absurdiem lēmumiem šādos plānos nav vietas un to, ka katrs mērķis ir rūpīgi pārdomāts un briedis dažādu personīgo secinājumu radītajā vidē. Kā nākamais punkts noteikti ir baļķa ieraudzīšana savā acī. Un tieši šī problēma un netikums ir cilvēku starpā visizplatītākā, jo, nu nemākam mēs ieraudzīt to baļķi, vien skabargu cita acī. Jā, un es esmu tieši tāds pats. Solidarizējamies brāļi! Gribētos saukt, bet nē, baļķis ir jāierauga. Pie šī paša punkta es gribētu pielikt arī savu attiecību sakārtošanu ar līdzcilvēkiem un galvenokārt manu ģimeni un cilvēku, kas mani nesen ļoti pārsteidza un iemācīja sadzīvot ar sevi un būt kaut nedaudz gudrākam. Par šo cilvēku es vēl uzrakstīšu atsevišķu rakstu. Nākamo un pēdējo lielāko punktu gribu minēt savu spēju cītīgu attīstīšanu un talantu pilnveidošanu. Jau miljons reizes esmu nonācis pie secinājuma, ka viss var tikt sasniegts, tikai jāgrib strādāt un jālej sviedri. Banāli, bet cik patiesi. Pie šī arī lieku klāt milzīgu apņemšanos pilnveidot šo blogu un turpināt mācīties rakstīt. Jāteic, ka es ļoti vispārīgi uzrakstīju savus plāna punktus, jo katrs no tiem tiek sadalīts mazākos ekšenos un tad cītīgi īstenots utt. (Nu jau izklausās pēc kaut kāda „The Secret”)
Labi. Tālāk listē seko tādi sīkumi, kā materiālā stāvokļa uzlabošana, veselība, ceļošana utt, bet par tiem sīkāk nerunāšu.
Visu šo protams varēja uzrakstīt daudz īsāk un vienkāršāk, bet man patīk muldēt un liet ūdeni vēl jo vairāk. Kāpēc es rakstīju šo rakstu? Vēlos iedvesmot cilvēkus saņemties un tiešām sastādīt šādu plānu, jo tas ir viens no veidiem, kur smelties iedvesmu un motivēt sevi lielākām lietām. Tā nav sevis iegrožošana vai savas dzīves apzināta sistematizēšana, vienkārši ir jāprot sadarboties ar sevi un saprast, kādas ir personīgās vēlmes. Būšu bezgala priecīgs, ja komentāros atradīšu jūsu domas, plānus un idejas to īstenošanai. Laimīgu 2011. gadu jums visiem.