Satīrisks skatījums pašam uz sevi. Silti iesaku ņemt šo visu nopietni un pielūkot, lai nekad nenonāktu jebkādās attiecībās ar minēto personu. Slēptais aicinājums: būsim paškritiski un mācīsimies caur humoru iepazīt sevi. Tātad "Rolands par Rolandu" pirmā daļa (Otrā visticamāk nesekos, jo viņam neliekas stilīgi rakstīt labās īpašības. Pārāk saldi)
Rolands Virks – Mūžīgi ar visu neapmierināts snobs, kas slien savu degunu augstāk nekā vajadzētu, nereti diletantiskiem izgājieniem apveltīts, egocentrisks tārps, kas sevi iedomājies par pārāko antisociālistu, tomēr joprojām strēbj zupu no kolektīvā katla. Nespēj pamatoti argumentēt savu viedokli, taču vienmēr cenšas pierādīt, kas šis, praktiski neesošais viedoklis ir vispareizākais. Alkst, lai viņu vienmēr un visi žēlotu un teiktu cik ļoti netaisnā dzīves lomā viņš ir nostādīts. Čīkst par visu un visiem, tomēr pašam bieži šķiet, ka spēcīgāka un pacietīgāka cilvēka pasaulē nav. Nicīgi skatās uz apkārtējiem, kaut dziļi sirdī vēlas būt tiem draugs un biedrs. Paslepšus mācās lietot sarežģītu leksiku, lai varētu izcelties, kā viņš pats saka – ļautiņu – vidū. Mūžīgi skandē to, cik vienaldzīgs tam ir citu viedoklis par viņu un viņa domām, taču klusībā pēta savu sociālo tīmekļu statistikas, dienā vairākas reizes pārlasa komentārus, kur viņš ticis slavēts un atzinīgi novērtēts, pretējā rakstura komentārus nekautrējas ārēji ignorēt, taču neviltoti par tiem iekšēji pārdzīvo. Noliedz jebko, kas saistīts ar popkultūru, taču, kad neviena nav mājās klausās CapitalFM un dzied līdzi. Briesmīgi nomācoša, neinteresanta un līdz auniskai ietiepībai klusa personība, kas klusumā meklē dzīves jēgu, taču baidās to atrast. Vispār, ļoti bailīgs cilvēks, kas vienmēr mīl lielīties ar to, ka reiz pienāks diena, kad nevienam nesakot viņš aizlaidīsies uz Nepālas kalniem un nodzīvos askēta dzīvi tajos, tajā pašā laikā skaidri apzinoties, ka nomirs no depresijas vai bada nāves jau pirmajā nedēļā. Prot pārliecinoši kritizēt citus, taču nekad nav pilnīgi pārliecināts par savu viedokli. Pie galda skaļi strebj un kad redz, ka kādu tas kaitina strebj vēl skaļāk, kaut pašam jau traucē. Dara to, ne jau tāpēc, ka grib kaitināt, bet gan tāpēc, ka viņam tas liekas jautri. Sūdzās, ka citi viņu nesaprotot, kaut pašam nav ne mazākās jēgas par citiem. Kad tiek jautāts par sapratni, „izlāpās” ar aizgūtiem svešvārdiem, kuru nozīmi nojauš vāji. Patīk vizināties ar mašīnu un iztēloties, ka stūrē pats, tomēr nespēj sevi iedrošināt autoskolai, jo skaidri zina, ka pie stūres noreibs galva, vai iestāsies neērti klusuma brīži starp sevi un instruktoru. Tikko, kā izdarījis kaut ko prātīgu un labu, skaļi ar to lielās un liek citiem krist viņa priekšā ceļos. Pilnīgi un galīgi neracionāla domāšana. Savā prātā spēj uzcelt dimanta pilis un miljons utopisku koloniju, taču joprojām nesaprot procentus un teksta uzdevumus. Reiz, vairāk kā pārliecināts par Alberta Einšteina cienīgiem rezultātiem mēģināja aizpildīt IQ testu, taču ticis līdz trešajam uzdevumam nometa to pie malas un ilgi domāja, ka īstos IQ testus nemaz nedod parastajiem ļautiņiem. Klusībā patīk skatīties smieklīgas bildes un video, taču tikko, kāds nāk tuvumā, aši pārslēdz lapu un izliekas, ka pēta kādu S. Kirkegora darba interpretējumu. Tikko kā visi aizgājuši, atkal skatās bildītes un skaļi smejas. Daudz dzer zaļo tēju bez cukura, kaut labāk garšo kafija 3in1. Cer, ka zaļā tēja pietiekamos daudzumos atvērs kaut kādu trešo aci, tomēr pats īsti nesaprot, ko ar to iesāks. Interesējas par filozofiju, taču vairākas reizes ir aizmidzis lasot Nīčes, Jaspera un Fromma darbus. Plauktos skaisti stāv gudras grāmatas, kuras bieži šķirsta un izliekas lasām. Kad mājās ved ciemiņus, tad vienmēr pielūko, lai uz dīvāna „it kā nejauši” mētātos Fromma „Psihoanalīze un dzenbudisms”, Sartra esejas vai vismaz Heses „Stikla pērlīšu spēle”. Domā, ka ir ļoti stilīgs un bieži pārdzīvo par to, ka nav ko vilkt. Beigās parasti saģērbjas visbriesmīgākajās drēbēs un iet ārā. Dažreiz iet uz parku lasīt grāmatas, kaut ar vienu aci šķielē uz cilvēkiem un nemet mieru, kamēr tie nav atzinīgi nopētījuši viņu un sačukstēdamies aizgājuši. Sapņo par ilgu mūžu, taču nerūpējas par savu veselību. Domā, ka gan jau „izručīs.” Dzīves moto: Darīt visu, lai pievērstu uzmanību sev. Rezultātā kaislīgi sūdzētos, ka visi skatās. Pēc šī raksta publicēšanas dziļi pārdzīvos, ka par viņu tagad slikti domās un šaustīs sevi, ka vispār ielika to sociālajā vidē.
Rolands Virks – Mūžīgi ar visu neapmierināts snobs, kas slien savu degunu augstāk nekā vajadzētu, nereti diletantiskiem izgājieniem apveltīts, egocentrisks tārps, kas sevi iedomājies par pārāko antisociālistu, tomēr joprojām strēbj zupu no kolektīvā katla. Nespēj pamatoti argumentēt savu viedokli, taču vienmēr cenšas pierādīt, kas šis, praktiski neesošais viedoklis ir vispareizākais. Alkst, lai viņu vienmēr un visi žēlotu un teiktu cik ļoti netaisnā dzīves lomā viņš ir nostādīts. Čīkst par visu un visiem, tomēr pašam bieži šķiet, ka spēcīgāka un pacietīgāka cilvēka pasaulē nav. Nicīgi skatās uz apkārtējiem, kaut dziļi sirdī vēlas būt tiem draugs un biedrs. Paslepšus mācās lietot sarežģītu leksiku, lai varētu izcelties, kā viņš pats saka – ļautiņu – vidū. Mūžīgi skandē to, cik vienaldzīgs tam ir citu viedoklis par viņu un viņa domām, taču klusībā pēta savu sociālo tīmekļu statistikas, dienā vairākas reizes pārlasa komentārus, kur viņš ticis slavēts un atzinīgi novērtēts, pretējā rakstura komentārus nekautrējas ārēji ignorēt, taču neviltoti par tiem iekšēji pārdzīvo. Noliedz jebko, kas saistīts ar popkultūru, taču, kad neviena nav mājās klausās CapitalFM un dzied līdzi. Briesmīgi nomācoša, neinteresanta un līdz auniskai ietiepībai klusa personība, kas klusumā meklē dzīves jēgu, taču baidās to atrast. Vispār, ļoti bailīgs cilvēks, kas vienmēr mīl lielīties ar to, ka reiz pienāks diena, kad nevienam nesakot viņš aizlaidīsies uz Nepālas kalniem un nodzīvos askēta dzīvi tajos, tajā pašā laikā skaidri apzinoties, ka nomirs no depresijas vai bada nāves jau pirmajā nedēļā. Prot pārliecinoši kritizēt citus, taču nekad nav pilnīgi pārliecināts par savu viedokli. Pie galda skaļi strebj un kad redz, ka kādu tas kaitina strebj vēl skaļāk, kaut pašam jau traucē. Dara to, ne jau tāpēc, ka grib kaitināt, bet gan tāpēc, ka viņam tas liekas jautri. Sūdzās, ka citi viņu nesaprotot, kaut pašam nav ne mazākās jēgas par citiem. Kad tiek jautāts par sapratni, „izlāpās” ar aizgūtiem svešvārdiem, kuru nozīmi nojauš vāji. Patīk vizināties ar mašīnu un iztēloties, ka stūrē pats, tomēr nespēj sevi iedrošināt autoskolai, jo skaidri zina, ka pie stūres noreibs galva, vai iestāsies neērti klusuma brīži starp sevi un instruktoru. Tikko, kā izdarījis kaut ko prātīgu un labu, skaļi ar to lielās un liek citiem krist viņa priekšā ceļos. Pilnīgi un galīgi neracionāla domāšana. Savā prātā spēj uzcelt dimanta pilis un miljons utopisku koloniju, taču joprojām nesaprot procentus un teksta uzdevumus. Reiz, vairāk kā pārliecināts par Alberta Einšteina cienīgiem rezultātiem mēģināja aizpildīt IQ testu, taču ticis līdz trešajam uzdevumam nometa to pie malas un ilgi domāja, ka īstos IQ testus nemaz nedod parastajiem ļautiņiem. Klusībā patīk skatīties smieklīgas bildes un video, taču tikko, kāds nāk tuvumā, aši pārslēdz lapu un izliekas, ka pēta kādu S. Kirkegora darba interpretējumu. Tikko kā visi aizgājuši, atkal skatās bildītes un skaļi smejas. Daudz dzer zaļo tēju bez cukura, kaut labāk garšo kafija 3in1. Cer, ka zaļā tēja pietiekamos daudzumos atvērs kaut kādu trešo aci, tomēr pats īsti nesaprot, ko ar to iesāks. Interesējas par filozofiju, taču vairākas reizes ir aizmidzis lasot Nīčes, Jaspera un Fromma darbus. Plauktos skaisti stāv gudras grāmatas, kuras bieži šķirsta un izliekas lasām. Kad mājās ved ciemiņus, tad vienmēr pielūko, lai uz dīvāna „it kā nejauši” mētātos Fromma „Psihoanalīze un dzenbudisms”, Sartra esejas vai vismaz Heses „Stikla pērlīšu spēle”. Domā, ka ir ļoti stilīgs un bieži pārdzīvo par to, ka nav ko vilkt. Beigās parasti saģērbjas visbriesmīgākajās drēbēs un iet ārā. Dažreiz iet uz parku lasīt grāmatas, kaut ar vienu aci šķielē uz cilvēkiem un nemet mieru, kamēr tie nav atzinīgi nopētījuši viņu un sačukstēdamies aizgājuši. Sapņo par ilgu mūžu, taču nerūpējas par savu veselību. Domā, ka gan jau „izručīs.” Dzīves moto: Darīt visu, lai pievērstu uzmanību sev. Rezultātā kaislīgi sūdzētos, ka visi skatās. Pēc šī raksta publicēšanas dziļi pārdzīvos, ka par viņu tagad slikti domās un šaustīs sevi, ka vispār ielika to sociālajā vidē.