Nesen braucot trolejbusā un vērojot biezos ļautiņu pulkus, prātā izkristalizējās, kāda atskārsme, kas iespējams ļoti trāpīgi un kodolīgi raksturo manu attieksmi pret komunikāciju un jebkādu saskarsmi ar sabiedrību. Ievīstot šo atskārsmi plānā, aforistiskā apvalkā, tā skanētu tā: "Man patīk peldēties, bet man netīk būt slapjam."
Ar vienu teikumu, es varu izteikt visu par manām attiecībām ar cilvēkiem un tas jau veido pusi no visa mana runājamā. Bezdievīgi ignorējot, "Mamma" vai "Tētis", ar skaļām ovācijām atzīmēju savus pirmos vārdus šajā pasaulē. Paldies!
Ar vienu teikumu, es varu izteikt visu par manām attiecībām ar cilvēkiem un tas jau veido pusi no visa mana runājamā. Bezdievīgi ignorējot, "Mamma" vai "Tētis", ar skaļām ovācijām atzīmēju savus pirmos vārdus šajā pasaulē. Paldies!