Režisors – Alejandro Jodorowsky
Izdošanas laiks – 1973
Ilgums – 114 min
IMDB reitings – 7.8/10
Galvenajās lomās – Alejandro Jodorowsky, Horácio Salinas u.c.
Viens no slavenākajiem un atzītākajiem izcilā čīliešu režisora, aktiera, rakstnieka Alehandro Jodorovska (Alejandro Jodorowsky) darbiem, kas sirreālistiskā un mistiskā gaisotnē vēsta par kādu dīkdieni un zagli, kas izbēdzis no nekrietnu knēveļu nagiem nokļūst kādā Meksikas pilsētiņā. Savas līdzības ar Jēzu Kristu dēļ nokļūst tirgoņu nagos, kuri, vēlēdamies attīstīt Kristus vaska figūriņu biznesu atlej to no viņa paša ķermeņa formām. Vēlāk dzenoties pēc zelta zaglis (The Thief) caur milzīgu skursteni nokļūst kāda alķīmista miteklī, kas iepazīstina viņu ar septiņiem spēcīgiem meistariem (katrs no viņiem reprezentē savu planētu). Alķīmists piedāvā zaglim kopār ar šiem septiņiem meistariem un viņu doties uz Svēto Kalnu (The Holy Mountain) un nogalinot tur mītošos dievus, iemantot nemirstību.
Līdzīgi kā Jodorovska agrākajā darbā El Topo (1970), par kuru arī varat lasīt šajā blogā, arī The Holy Mountai (1973) ir burtiski piebāzta ar simboliem, interpretācijām, alegorijām, virspusēji bezjēdzīgām un nesaprotamām darbībām un ainām, kas kalpo kā vidutājs starp mūsu sapratni un filmas zemtekstu vai kodolu. Atļaušos gan piebilst, ka filmu skatīties nav pārāk grūti ar to saprotot nemitīgas uzmanības noturēšanu visas filmas garumā, jo personīgi man daudz smagāk gāja gan ar Salvadora Dalī īsfimu „Andalūzijas Suns” (Un Chien Andalou, 1929) gan ar dažām Linča filmām. Kā uzmanības piesaiste šajā filmā darbojās gan spilgtās krāsas, gan absurdās un reizēm pat smieklīgās darbības, lai gan filmas noskaņa ir gana sarkastiska un varbūt pat „ļauna” pēc vajadzības variējot ar šī īpašibas vārda nozīmi.
Nenoliegšu dažās filmas ainās gribējās piemiegt acis un aiztaupīt sev skatu kā jauneklim ar šķērēm nogriež sēkliniekus vai kā sprāgst resni krupji. Ļoti atmiņā iespiedās Jēzus Kristus pēdējo dienu interpretācija, ko ļoti teatrāli bija parādījis Jodorovskis, respektīvi, zaglis, mācītāja atraidīts, jo tas nepieņēma baznīcā viņa vaska atlējumu (Krucifiksu), noēd figūrai seju (Jēzus Kristus miesa) un piekarinātu pie vairākiem krāsainiem baloniem aizlidina debesīs (Jēzus Kristus nāve pie krusta). Filma ir pilna ar šādām interpretācijām. Pats Jodorowskis ir izlaidis arīdzan DVD, kurā viņš izskaidro šo filmu ainu pa ainai, bet es šaubos vai es gribētu dzirdēt oriģinālo skaidrojumu, jo man ir pašam izveidojies savs viedoklis par šo filmu un oriģinālais skaidrojums varētu visu tikai sabojāt un varbūt likt man saprast, ka es neko nesaprotu.
Interesanti attēloti kontrasti starp laicīgo un vēsturisko. Nav slēpta arī cilvēku negausība un novēršanās no Dieva baušļiem un diletantisms un liekulība it visā. Pilsētas centrā cilvēki uzgavilē sprāgstošiem krupjiem, noniecina kropļus un tirgo Jēzus Kristus krucifiksus veikaliņā ar nosaukumu „Christs for sale”. Tiek vardarbīgi apšauti cilvēki no kuriem asiņu vietā tek spilgti dzeltena, zaļa vai sarkanā krāsa un no brūcēm ārā laižas putneļi. Tiek spilgti attēlota sievietes noniecināšana utt.
Tomēr, lai cik šī filma būtu specifiska un „murgaina” tā tomēr būtu jāredz katram, jo ieguvums, ko es saņēmu noskatoties šo filmu ir neatsverams.
Un starp citu šo filmu finansēja Džons Lenons un Yoko.