Grūti pateikt vai šis stāsts man patika vai nē, jo pretī viegli lasāmam un interesantam stāstam, cauri lauzās tāds kā nevajadzīgas morāles un klišeju vilnis, kas, noteikti tā arī bija domāts un kalpoja, kā grāmatas pati sāls un galvenais apspriežamais apstāklis un īpatnība. Personīgi man, grāmata nelika padziļināti aizdomāties par kādām filozofiskām tēmām vai cilvēku neiecietību vienam pret otru vai, galu galā, par holokaustu un fašistu vai krievu pelšanu vai tronī celšanu. Un to sakot, es dziļi ticu, ka pats Nils Sakss, rakstīdams šo grāmatu, ir centies ielikt tajā krietnu devu slēptas ironijas un simbolikas, kas, varētu kalpot, kā cits skatupunkts uz šo sāpīgo un smago tēmu.
Lai nu kā tur ir ar šo darbu, atkāpei jāsaka, ka pats Nils Sakss vienmēr ir paticis ar saviem interesantajiem un aktuālām tēmām atbilstošajiem blogiem iekš Satori.lv, lai gan, vienmēr ir nedaudz traucējusi tā mākslīgi un nevajadzīgi uzpūstā „leģendas” un „revolucionāra” aura, kas nevajadzīgi sekoja viņam un viņa darbiem, tāpēc arī gaidīju ko citu no šīs grāmatiņas un jutos bezgala pārsteigts par to, ko tajā atradu. Neitrāls pārsteigums, kas lika atzinībā saraut lūpu kaktiņus uz leju un maigi pamāt ar galvu, bet, kad grāmata pieveikta, nomest to kaktā un aizmirst par to. Diemžēl tādas bija manas emocijas izlasot šo darbu. Divos vārdos sakot, emociju nebija, bija tikai gandarījums par labi pavadītām divām stundām un prieks par to, ka tagad arī es esmu lasījis Nilu Saksu.
Arīdzan, pirms biju iegādājies šo grāmatu, mani mulsināja tās interesantais un skaļais nosaukums „Paradīze atnāks ārieša izskatā”, kas lika vai nu aizdomāties par Nila rasistiskajām nosliecēm vai vienkārši par to, cik sarkastisks ir šis nosaukums. Par to cik sarkastisks tas ir gan varat spriest paši un, kā piemirsu piebilst, lasot šo grāmatu, jūs pavadīs jaukas ilustrācijas un par labsajūtu un ērtību gādās mazais grāmatas formāts, kas makā nekādu robu neieplēsīs, ticiet man.
Nobeigumā teikšu, ka tiešām vērts izlasīt un zemē nomests laiks tas gan nebūs.