Jāsāk ar to, ka pirms ķēros klāt šai grāmatai, biju pārliecināts, ka atradīšu tajā, ko līdzīgu Hermaņa Heses darbiem t.i. filozofiskas pārdomas par savu iekšējo pasauli, konfliktus starp cilvēka fizisko formu un garu, Budisma filozofijas izklāstu utt. Bet, jāteic, es smagi kļūdījos un biju vairāk kā pārsteigts, kad manā priekšā atklājās stāsts par vecu, aklu vientuļnieku, kas jaunībā citplanētiešu nolaupīts (izglābts) kļūst par diezgan skandalozas un apbrīnojamas informācijas nesēju t.i. informācijas par zemes izcelšanos (to radīja citplanētieši), cilvēces un reliģiju veidošanos, ko, arīdzan, labu nolūku vadīti izveidoja citplanētieši, bet, kad tie atskārtuši, kādus monstrus un tumsoņas ir radījuši, nosolījušies vairs neatgādināt cilvēkiem par sevi pirms mēs nebūsim mainījuši „negatīvo” domāšanu pret „pozitīvo” un izbeiguši varas un naudas nolūkos sagrozīt faktus un manipulēt viens ar otru.
Sauciet mani par muļķi un vientiesi, bet, es tam visam noticēju un neatradu ne mazāko iemeslu kāpēc to nevarētu darīt. Vēl jo vairāk, Lobsangs Rampa, nelietis tāds, pašā grāmatas sākumā ir iespiedis šādu tekstu:
„Es, šīs grāmatas autors, apliecinu, ka tā ir patiesa no pirmā līdz pēdējam vārdam. Pieļauju, ka daži lasītāji, būdami līdz ausīm savā materiālistiskajā pasaulē, labprātāk uzskatīs, ka šeit uzrakstītais ir iztēles auglis. Izvēle pieder jums pašiem – varat ticēt vai neticēt manam stāstam, atkarībā no jūsu attīstības pakāpes. Es negatavojos apspriest uzrakstīto vai atbildēt uz jautājumiem. Šajā grāmatā, tāpat kā VISĀS citās manās grāmatās, ir vienīgi PATIESĪBA.”
Lobsangs Rampa
Nav jau nozīmes vai tā ir taisnība vai nē, bet mūsu attieksme pret to tiekai pierāda cik mēs esam atvērti domājoši un, tieši tā - attīstīti. Manam viedoklim pagaidām noteikti nav nekādas jēgas to cilvēku acīs, kas šo grāmatu nav lasījuši, un to ir ne mazums, jo tā ir diezgan nepopulāra, tāpēc, lai iekairinātu jūsu ziņkārību un radītu, vismaz vāju priekšstatu par šo darbu, centīšos virspusēji aprakstīt, par ko tad īsti ir šī grāmata.
Tātad mums tiek atklāta neparasta informācija, ko citplanētieši uzticējuši kādam vecam, aklam (kad informācija tam tika nodota viņš gan bija jauns un akls) mūkam par zemes rašanos un to, kā atnācēji (visuma „dārznieki”) apsēj planētas ar būtnēm, lai tās vairotos un attīstītos. Zeme nav bijis izņēmums un mākslīgi radīta tā tikusi apsēta ar cilvēkiem, kas, vēlāk šo citplanētiešu apmācīti apstrādāt akmeni un iegūt uguni, attīstījušies un sākuši saimniekot uz zemes. Tiek parādīta cilvēku „māka” sagrozīt un manipulēt ar faktiem, kā rezultātā radušies dažādi mīti, piemēram, Grieķu dievības, kas bijušas vien šie paši citplanētieši, kas uzraudzījuši cilvēku rasi. Bībele vispār tiek nolīdzināta līdz ar zemi, kā nepatiess un varaskāru priesteru izgudrots manipulācijas rīks. Jēzus Kristus, Mozus un Noass bijuši citplanētiešu radītas „ierīces” lai vestu cilvēkus uz pareizā ceļa un glābtu tos no pašiznīcināšanās. Atlantīda tikusi nogremdēta tāpēc, ka pirms uz zemes tika radīti cilvēki, citplanētieši radījuši dažādas izmēģinājuma rases, kuras apdzīvojušas zemi, bet, tās salaidušas visu dēlī, un citplanētiešiem tās bija jāuzsper gaisā. Trīs gudrie bijuši vien tie paši citplanētieši, kas nākuši raudzīties, kā kūtī piedzimst viņu pašu meistardarbs – Mesija un Austrumu zvaigzne bija „dārznieku” kosmosa kuģis utt.
Vecajam vīram tiek iebarota šī informācija, lai tas sava mūža nogalē atstāstītu to izredzētajam, kam savukārt tas būs jānodod tālāk utt.
Noteikti izklausās pēc baismīga murga un muļķībām, bet grāmatā tas viss izklausās daudz labāk un ticamāk, nekā manā juceklīgajā savārsmojumā.
Kopumā sakot, šis darbs mani samulsināja un reizē iedvesmoja un saviļņoja, kā interesants un skandalozs skatījums uz pasauli un tās izcelsmi. Varbūt tam visam ir tikai simboliska nozīme, un tas nav jāuztver gluži burtiski un trauksmaini. Vienvārdsakot, lasiet un spriediet paši. Pietiekoši skaļa grāmata, lai skeptiķi, Kristieši un zinātnieki varētu pabļaustīties un ar savu „negatīvo” domāšanu izbojātu lielisko darba auru un manu garastāvokli. Un, starp citu grāmata sarakstīta 1969. gadā, lai nerodas kādi pārpratumi.